Stabu vērošana
Ir cilvēki, kuri ar baudu vēro telefona vai pat ielu apgaismes stabus, citu kaislība ir augstsprieguma līnijas, taču īsteni lietpratēji savu visdziļāko interesi velta zelta klasikai – zemsprieguma elektrības stabu aplūkošanai. Bieži cilvēki man jautā – ar ko sākt? Atbilde ir vienkārša – sāciet ar parastajiem singletiem, vislabāk – klasiskajiem koka, bez betona pēdas. Vērojiet tos rīta pusē, nesteidzoties. Iesācējiem ir raksturīga tieksme dienas laikā aplūkot pēc iespējas vairāk objektu. Tas nav pareizi. Lai nepārsātinātos, iesākumam rekomendējam ne vairāk kā pāris labu singletu vai dupletu priekšpusdienā un kādu klasisku tripletu pēcpusdienā. Ja nu patiešām šķiet, ka ar to nepietiek, vakarā varat atļauties vēl pāris metāla augstsprieguma stabu ar simetrisko vainagu, kas piešķirs spēcīgu noti dienas izskaņai, bet pārspīlēt ar to noteikti nevajag. Vēlāk jūs pamazām sāksiet novērtēt mierpilno, apcerīgo baudījumu, ko sniedz smalkas, harmoniskas kombinācijas – kā, piemēram, koka dupleta un zemās bāzes tripleta elegantais apvienojums Kandavas-Kuldīgas šosejas 23. kilometrā.
Stabu vērošanai nepieciešamais aprīkojums ir samērā vienkāršs – sākumam pietiks ar GPS iekārtu, apvidus karti, fotoaparātu un piezīmju grāmatiņu. Velama arī cepure ar nagu un gumijas zābaki. Atrasto stabu nofotografējiet, pierakstiet tā koordinātes un iezīmējiet kartē, pievienojot numuru. Piezīmju grāmatiņā ar asi uzasinātu zīmuli rūpīgi aprakstiet staba tipu, novietojuma detaļas dabā un laika apstākļus novērošanas brīdī. Atgriezieties pie saviem mīļākajiem stabiem dažādos gadalaikos un salīdziniet iespaidus.
Sākt stabu vērošanu dzīvē nekad nav par vēlu – tā sniegs jums ikdienas prieku daudzu gadu garumā, nemaz nerunājot par milzīgo gandarījumu, ko izjutīsiet, atrodot un aplūkojot kādu īstu pērli – piemēram, klasisko tripletu neredzēti skaistā kombinācijā ar diviem slaidiem singletiem pēc negaisa augusta vakarā, kad rietošā saule atmirdz vados, pamalē debesis vēl tumši pelēkas un zāle mitra, bet stabi kā teiksmainu, no meža iznākušu zvēru bars šķiet iebriduši pļavā, kur uz mirkli sastinguši, lai ieklausītos, kā tālumā klusi kūko dzeguze.
Hipnoze
...un tagad, Mirdzas kundze, jūs sākat dzirdēt manu balsi... Jūsu miegs kļūst seklāks, jūs jau saklausāt skaņas no ārpasaules... Jūsu elpa kļūst ātrāka... Re, jūsu roka jau sakustas, jūs lēnām mostaties... Lūk, jūs atverat acis... Ā! Jūs esat pamodusies! Un – jūs esat izbrīnīta! Tikko kā pamodusies, jūs jau esat izbrīnīta! “Kur ir mans krūšturis?” jūs sev prasāt... “Kāpēc es te sēžu kaila kā nimfa?” Tā jūs domājat, vai ne? Redziet, Mirdzas kundze, tur nu nepavisam nav, par ko brīnīties! Tā ir hipnoze. Es jūs nohipnotizēju, bet jūs – izģērbāties. Un, drēbītes es noslēpu. Tādas tās lietiņas!
Paralēlās būtnes 1
Cilvēku skepticismam, tāpat kā viņu muļķībai, nav robežu. Slavenais zinātnieks Einšteins teicis: „Es zinu tikai divas bezgalīgas lietas – tās ir visums un cilvēku muļķība – taču, par pirmo es vēl šaubos…” Patiešām, dažkārt ir jābrīnās, cik cieši pie savām iesīkstējušām dogmām un šaurajiem aizspriedumiem turas tie, kuri nav spējīgi redzēt tālāk par savu kurpju purngaliem. Ja jau spējam akceptēt tikai to, ko paši savām rokām esam aptaustījuši, mums nevajadzētu ticēt arī Brazīlijai, Napoleonam, Mēness otrajai pusei vai jebkam citam, par kā esamību neesam tieši, fiziski pārliecinājušies... Tieši tāpat, kā agrāk tika apšaubīta un izsmieta iespēja sašķelt atomu vai ceļot pa gaisu, šodien mums tepat kaimiņos dzīvo laikabiedri, kuri āža spītībā atsakās atzīt faktus, par ko jebkuram veselīgi domājošam un inteliģentam cilvēkam nekad nav bijis ne mazāko šaubu – proti, par rūķu, troļļu un citu marginālo būtņu paralēlo eksistenci... Katrs no mums dzīvē neskaitāmas reizes ir saskāries ar neapstrīdamiem viņu darbības pierādījumiem – pazudušām lietām, kas atrodas negaidītās vietās, valdības locekļiem ar ārpuszemes izcelsmi, Pokaiņu meža fenomenu, neparastiem telefona zvaniem, pārsteidzošām, ar loģiku neizskaidrojamāms sakritībām utt. Bet, kā teicis slavenais filozofs Sokrāts, „Aklam acu gaismas nav…” Un, ko gan tur brīnīties – ja jau esam krituši tik zemu, ka ar vieglu roku sākam apšaubīt pat astroloģijas un alķīmijas gadu simteņos pārbaudītās un neapstrīdamās zināšanas... Vai tad jābrīnās, ka mūs arvien biežāk sāk piemeklēt taifūni, zemestrīces, cunami un postošas putnu slimības? Atcerēsimies vispārzināmo patiesību – pasaulē viss ir savstarpēji saistīts ar tievām, neredzamām līnijām; šīs līnijas (jeb tantriskās saites) pārraujot, universālā harmonija tiecas izjukt. Skaidrs, ka cilvēks, kurš hroniski sirgst ar skepticismā dzimušu garīgo aklumu, šīs saites vairs neredz, tāpēc pasaulē uzvedas kā zilonis trauku veikalā! Pirmais solis „redzes„ atgūšanai ir elementāro zināšanu atsvaidzināšana – sākot ar izpratni par tādiem pamata faktiem kā rūķu rakstura īpašības un mijiedarbība ar cilvēkiem.
Zinātnes nozari, kas pēta rūķus, sauc par kabotēriku (nosaukums cēlies no holandiešu vārda kabouter – rūķis). Pagājušā gadsimta beigās visai plašu popularitāti bija izpelnījusies hipotēze, ka par rūķiem, gobliniem un troļļiem saukti ārpuszemes kosmiskie viesi no Marsa un citām planētām. Lai arī šo versiju savulaik ir aizstāvējusi virkne ievērojamu zinātnieku (to starpā arī slavenais fiziķis Openheimers), vairums mūsdienu pētnieku ir rūķu zemes izcelsmes jeb „geokabotēriskās” teorijas piekritēji, kuras pamati ielikti jau 1850. gadā – slavenajā Vilhelma J. Vunderliha apcerējumā „De Hominibus Parvissimis”. Attieksme pret rūķiem dažādos laikos un kultūrās mēdz būt visai atšķirīga. Slavenais rakstnieks Aksels Munte ir teicis: „Sev par lielu brīnumu esmu dzirdējis, ka esot tādi cilvēki, kas nekad nav redzējuši rūķus. Šādus cilvēkus var tikai nožēlot. Acīmredzot viņiem kaut kas nav kārtībā ar redzi.” Muntes kungs nav ņēmis vērā, ka Eiropā vairumā gadījumu cilvēki savus kontaktus ar rūķiem slēpj – publiski runāt par to nav pieņemts... Tomēr nevienam nav noslēpums, ka prasmīgi pieradināts un rūpīgi apmācīts rūķis spēj izdarīt daudz laba savam saimniekam – pietiks, ja minēšu dažu sabiedrībā plaši pazīstamu personu neparasto veiksmi biznesā, telepātijas prasmi vai nākotnes paredzēšanas spējas. Protams, slikti audzināts un nekārtīgs rūķis mājās ir īsta sodība – izvazātas mantas, pastāvīga nekārtība, slikta smaka un neveselīga aura ir tikai dažas no lietām, par ko „jāpateicas” rūķim ar ļaunu un atriebīgu raksturu. Man pašam jau ilgus gadus ir stabils kontakts ar rūķi, kurš slēpj cigaretes. Pats viņš tās nepīpē, taču nemitīgi pārvieto pa māju un noglabā dažādās vietās. Citreiz jau liekas, ka paciņa ir neglābjami pazudusi vai nozagta, kad tā atkal negaidīti uzrodas uz virtuves galda, tualetē vai pat kabatā. Slavenā profesora Bukova mājā dzīvojošajam, ap 300 gramus smagajam rūķu tēviņam bijis nelāgs paradums tumsā uzrāpties uz ķeblīša un sāpīgi lekt kaķim uz astes, ikreiz pamatīgi iztrūcinot mājas mīluli. Dzirdot Minci naktīs žēli ņaudam, profesors uzreiz sapratis, kas par lietu, un ķeblīti sadedzinājis. Rūķis par to ļoti sadusmojies, un profesoram pēc tam visu dzīvi vairs nav veicies. Tā kā rūķa mūžs ilgst aptuveni 400 gadu, jārēķinās, ka aizvainots, atriebīgs rūķis būs īsta sērga ne vien jums, bet arī jūsu bērniem un mazbērniem. Ne velti Bībelē ir teikts: „Jūsu tēvu grēki jūs piemeklēs līdz septītajam augumam.” Tāpēc esiet piesardzīgi pret savu rūķi un centieties neaizvainot viņu! Pirms ķeramies pie praktiskiem vingrinājumiem kontaktu uzsākšanai, vēl kāds patiess atgadījums no manas vecmāmiņas dzīves. Jaunības gados viņa bieži braukusi uz Jelgavas tirgu pirkt piparkūkas. Ceļā apstājusies pie avotiņa padzerties. Kādu reizi, tikko viņa uzspraudusi brunčus un pieliekusies, no aizmugures kāds saucis smalkā balsī: „Redzu vāveri! Redzu vāveri!” Vecmāmiņa uzreiz sapratusi, ka tas ir tuvredzīgs meža rūķis, kurš ātrumā sajaucis viņu ar kuplasti, un gardi nosmējusies. Būdama pēc dabas labsirdīga, viņa aizejot atstājusi savas brilles pie krūmiem un nekad vēlāk to nav nožēlojusi. Tiesa, kā atzīmē slavenais pētnieks Vils Heigens savā vērienīgajā apcerējumā „Leven en worken van de Kabouter”, redzes pasliktināšanās meža rūķiem mūsu platuma grādos ir raksturīga un visai izplatīta vecuma pazīme.
Vingrinājums kontaktu uzsākšanai No1.
Vakarā ielieciet grozā melnu, nekastrētu runci un apklājiet ar lakatu. Turiet sev blakus līdz saullēktam. Ja naktī kaut kur jāiet, grozu ņemiet līdzi.
Vingrinājums kontaktu uzsākšanai No2.
Pilnmēnesī sēdiet āderu krustpunktā ar seju pret ziemeļiem un dziedošā balsī skaļi atkārtojiet: „Kuba-Walda, oooo!”
Vingrinājums kontaktu uzsākšanai No3.
Negaisa laikā pliks stāviet klajā laukā. Kad sper zibens, palecieties uz augšu. Galvā jābūt sarkanai cepurei, bet katrā rokā – pa ozolzīlei.
Ļoti iespējams, dažiem no jums šie vingrinājumi var likties pārāk naivi vai pat bērnišķīgi, bet neaizmirsīsim, ka viss ģeniālais ir vienkāršs. Savulaik laikabiedri izsmēja arī rentgena staru atklājēju, slaveno zinātnieku Rentgenu, sakot, ka „...viņš ir galīgi sajucis prātā, jo apgalvo, ka varot redzēt savu roku kaulus.” Tāpēc neļausim tuvredzīgiem aizspriedumiem un līdzcilvēku aprobežotībai atturēt mūs atturēt no atklājumiem, kas var izmainīt visu mūsu dzīvi. Pacietīgi atkārtojot vingrinājumus, diezgan droši varat cerēt, ka jau piektajā vai sestajā reizē izjutīsiet garīgu kontaktu ar savu pirmo rūķi vai pat ieraudzīsiet to. Par kontaktu nodibināšanu – nākamreiz. Lai jums veicas!
Paralēlās būtnes 2
Kontaktu veidošanas principi un metodes.
Pirms padziļināti pievēršamies kontaktu nodibināšanas teorijai un praksei, vēl daži vārdi par rūķu izsaukšanu. Esmu saņēmis neskaitāmas lasītāju vēstules, kurās aprakstīta praktisko vingrinājumu pieredze. Lai arī vairumā gadījumu viss veicies sekmīgi, dažkārt kontaktu uzsākt tomēr nav izdevies. Tā, piemēram, Ilze F. no Daugavpils raksta: „6 reizes izpildīju vingrinājumu ar zīlēm un zibeni. Pilnīgi nekā... Esmu izmisumā.” Sazinoties ar sarūgtināto sievieti pa telefonu, visai ātri tika noskaidrots neveiksmes cēlonis – izrādās, zibenim sperot, Ilzes kundze nevis lekusi uz augšu, bet gan tupusies. Savukārt, Modris B., ekskavatora vadītājs no Preiļiem, runci pa nakti turējis nevis grozā, bet gan skārda spainī. Šķiet, te komentāri ir lieki – ja tiek pieļautas šādas kļūdas, nav jābūt Šerlokam Holmsam, lai saprastu, kāpēc panākumi izpaliek... Tomēr, kā jau minēju, lielākajai daļai praktizētāju viss ir izdevies teicami, bieži – pat jau trešajā vai ceturtajā vingrinājumu reizē. Pēteris K. no Ogres raksta: „Pirmajā naktī nebija nekā. Otrajā sajutu vieglas trīsas, un man kļuva vēsi. Trešajā naktī skaidri izdzirdēju klusas žagas un sapratu – tas ir viņš!” Kāds cits lasītājs saklausījis „it kā no augšas nākošus” ritmiskus vaidus, vēl cits – „kaut ko līdzīgu purkšķināšanai”. Pavisam interesants pirmais kontakts izvērties medicīnas akadēmijas studentei Anetei B. – viņai rūķis pa nakti salauzis ģitāru. Meitenei vakarā sanākuši viesos kursabiedri, notikusi arī dziedāšana. Rīta pusē Anete izvadījusi ciemiņus un mierīgi devusies gulēt. Pamostoties viņa sev par lielu pārsteigumu konstatējusi, ka dzīvoklis ir lielā nekārtībā, ģitāra aplieta ar alu, turklāt tai pārrautas divas stīgas. Tiesa, meitene ātri vien sapratusi, ka vainojami ir rūķi, kuri, skaļās muzicēšanas iztrūcināti, atriebušies, sabojājot instrumentu un savandot māju. Savukārt, kādam manam attālam radiniekam Robertam G. rūķis pirmā kontakta ietvaros pa nakti bija aiznesis un noslēpis pagrabā apakšbikses. Vārdu sakot, viņš ir parādījies un licis par sevi manīt... Ko tālāk? Sākumā – nedaudz teorijas.
Kā asprātīgi apgalvo slavenais rūķu pētnieks Dr. Georgs Švarcmillers, ir tikai 3 pamatprincipi, kas strikti jāievēro kontakta uzsākšanas laikā – pacietība, pacietība un vēlreiz – pacietība... Rūķis ir kaprīzs, bieži – pat neaprēķināms; viņa darbība ir strauja un spontāna. Neuzmanīgi un nepārdomāti rīkojoties, rūķis var tikt pārmērīgi uzbudināts. Uzbudinātam rūķim ir raksturīgs stāvoklis, ko paralēlo būtņu psihologi dēvē par „kabotofrēnisko šoku” – proti, pazeminātu spēju adekvāti reaģēt uz apkārt notiekošo. Pētnieki nereti apraksta gadījumus, kad rūķis neprātā zaigojošām acīm izpaudis postošu agresiju pret apkārtējām būtnēm un priekšmetiem. Iepriekš jau pieminētais profesors Bukovs savās kabotērikas lekcijās to bieži ilustrē ar hrestomātisko „Kaļiņingradas” piemēru – tur saniknota meža rūķu mātīte iekodusi kājā govij un rupji nolamājusi tās saimnieci tikai tāpēc, ka vecā sieviete uz mirkli piesējusi lopiņu pie kaimiņu mājas žoga. Lieki teikt, ka rezultātā sirmgalve bijusi sāpināta līdz asarām... Turklāt, jāatzīmē arī interesantais fakts, ka uzbudināts rūķis spēj izdot skaņas, kas imitē citus dzīvniekus, piemēram, suņa riešanu. Slavenais rūķu pētnieks A. Šilovs šo unikālo spēju nosaucis par „ehokriju”. Tomēr, neraugoties uz atsevišķajiem negatīvajiem aspektiem kontaktos ar rūķiem, no tiem var gūt arī milzumu prieka un izveidot abpusēji izdevīgu sadarbību visa mūža garumā. Tātad – kas jādara, kad rūķis ir parādījies? Lai arī niansēs pētnieku viedokļi nedaudz atšķiras, pamatprincipos valda vienprātība – rūķim ir jāliek manīt, ka jūs viņu uzskatāt par savu draugu. To var izdarīt trīs dažādos veidos: cienājot rūķi ar saldumiem, dziedot vai izmantojot acu kontaktu. Vairumam rūķu garšo liķiera konfektes „Prozit” un torte „Vāverīte”, taču ir sastopami eksemplāri, kuriem no vafelēm kļūst nelabi.
Ezotērikas ABC
Pagājušajā nedēļā Eiropā viesojās pasaulslavenais indiešu ezotēriķis Hišnu Mundi, kuru Āzijā pazīst kā „skolotāju Haši“ jeb, viņa garās, baltās bārdas dēļ, vienkārši kā Balto Tēvu. Hišnu Mundi ir vairāk kā 100 grāmatu autors, populārs lektors un austrumu gudrību popularizētājs rietumu kultūrās. „Modernais cilvēks ir zaudējis savu saikni ar dabu un neapjaustajiem, pirmatnējiem kosmosa spēkiem,“ teica Meistars, uzstājoties pārpildītajā Briseles Kongresu nama zālē vispasaules ezotēriķu konferences „Iņ-Jaņ 2010“ ietvaros. „Savas nezināšanas un paviršības dēļ,“ skaidroja Hišnu „viņš nepamana smalkās enerģētiskās līnijas, kas saista mūsu ikdienu ar likteni un uzvedību ar karmu.“ Savas lekcijas laikā Skolotājs vērsa uzmanību uz galvenajiem kosmiskās saskarsmes punktiem jeb karmiskajiem vektoriem, kam jāvelta īpaša uzmanība ikdienā. „Rietumnieku kļūda,“ teica Hišnu, „ir tā, ka viņi nepareizi izvieto gleznas, ignorē tualetes poda novietojumu attiecībā pret debess pusēm, neprot izvēlēties pareizas krāsas savam mājoklim un valkā nepiemērotu apģērbu. Pat tāda elementāra lieta kā laimīgie vai nelaimīgie datumi un diennakts stundas ir paslīdējusi garām viņu apziņai. Katram austrumniekam jau kopš bērnības ir zināms, ka stundas jāsaskaita ar minūtēm un jāatņem datums – tā jūs iegūsiet maģisko skaitli. Piemēram, 16. februārī plkst. 9.15 maģiskais skaitlis ir 8. Astoņi, kā zināms, ir noslēpuma skaitlis, kas ietver sevī divus tantriskos kvadrātus, tāpēc šajā laikā un datumā nedrīkst nodarboties ar mājas uzkopšanu vai ceļošanu, bet ir ieteicams klausīties garīgu mūziku vai lasīt ezotērisku literatūru. Tualetes poda vākam šajā laikā ir jābūt aizvērtam, bet logu aizkariem – atvērtiem, lai labā enerģija tiek pa logiem iekšā, bet netiek pa podu ārā. Apģērbam ir jābūt sarkanam. Precīzāk, ziemā – sarkanam, pavasarī – zilam, vasarā – dzeltenam, bet rudenī – violetam. Pareizi izvēlēta krāsa atvairīs sliktās emocijas un piesaistīs labās. Izvēloties nepareizu apģērba krāsu (piemēram, brūnu džemperi februārī), jūs noslīksiet savās emocijās. Savukārt, tualetes poda vākam ziemā ir jābūt vaļā no pusnakts līdz rītausmai, lai sliktās enerģijas naktī tiktu laukā no jūsu mājokļa. Runājot par gleznām – nekādu savvaļas dzīvnieku attēlu dzīvojamajā istabā! Savvaļas dzīvnieks aiznesīs jūsu pozitīvās enerģijas uz mežu. Pievērsiet uzmanību tam, cik nelaimīgi ir cilvēki, kuri viesistabā tur Šiškina lācēnu reprodukcijas. Gleznās nedrīkst būt arī nekādu mājdzīvnieku, jo mājdzīvnieks mājā ienesīs negatīvās enerģijas no dārza. Tāpēc iesakām viesistabā turēt gleznas ar dabas ainavām zaļos un rūsganos toņos. Ja gleznā ir kāds putns, aizkrāsojiet to. Negatīvo iespaidu var mazināt arī aizvērts tualetes poda vāks. Starp citu, runājot par tualetes podu, pilnīgi nepareizi ir to novietot pret austrumiem – tas nozīmē, ka, katru reizi, apmeklējot tualeti, jūs čurājat austošās saules virzienā, kas stipri bojā karmu. Tas, protams, attiecas tikai uz vīriešiem, jo sievietēm viss ir otrādi. Melns kaķis nes laimi, bet raibs – nelaimi. Ja jums ir raibs kaķis, pārkrāsojiet to vai vismaz turiet tualetes poda vāku atvērtu. Gaišas krāsas suns nes prieku, bet tumšas – noslīcina jūsu emocijas tumsas atvarā. Ja jums mājās ir tumšs suns, pārkrāsojiet to vai turiet tualetes poda vāku aizvērtu. Visas gleznas, kurās attēloti ūdeņi, uznesiet bēniņos, bet tās, kurās attēloti cilvēki – pagrabā. Tas līdzsvaros smalkās enerģijas un nostiprinās tantriskās saites. Guļamistabu pārkrāsojiet oranžu.“ Klātesošie sveica Balto tēvu ar ovācijām un skaļiem aplausiem.
Rīta zvaigzne
Redzi, dēls, vēsturiski Venēras vārds ir radies no jēdziena “venēriskās slimības.” Populārākās no tām, kā zini, ir sifiliss un gonoreja jeb triperis. Tāpēc arī kapteiņus sauc par skiperiem. Tas nāk no angļu valodas. Angliski cauruļvads ir pipe – izrunā “paip,” bet raksta “pipe,” jo nācis no latviešu vārda “pipele” – līdzīgi kā nots “mī” nosaukums radies no vārda “mīzt.” Un, ja reiz mēs runājam par mūziku, tad atcerēsimies, ka Cēzara Franka brīnišķīgais skaņdarbs Panis Angelicus patiesībā saucas Penis Angelicus, kas nozīmē “eņģeļa pimpis.” Sol mažorā, ar paralēlo toņkārtu mi minorā. Un, “minors” ir cēlies no vārda “minets.” Nekad neaizmirsti to, dēls...
Ievadsprediķis
Mana mīļā draudze – grēcinieki, atraitnes un patrioti – jūs visi, kuru sirds tiecas uz patiesības ceļu cauri maldiem un kārdinājumiem – Āmen! Velns stiepj savas neķītrās rokas uz jūsu pusi. Es jums saku – un jūs uzklausiet mani, ja negribat degt pekles ugunīs – velns nesnauž. Bībelē teikts: “Un Mozus viņiem atbildēja: “Palieciet mierā, es gribu pajautāt, ko tas Kungs jums pavēlēs darīt!”” (4. Mozus grāmata, 9. nodaļa, 8. pants). Tāpēc palieciet mierā, mana draudze, un uzklausiet mani. Jo, raugi: “Es esmu nevainīgs, bez jebkāda nozieguma, šķīsts, man nav nekādu pārkāpumu!” (Ījaba grāmata, 33. nodaļa, 9. pants). Tas ir sātans, kas kairinoši čukst jūsu ausīs: “Es esmu nevainīgs...” Nelabais ir viltīgs, viņš iemidzina jūs. Tā ir viņa balss, kas saka: “Tas nav grēks, ko esmu izdarījis. Jā, es esmu stiepis savas rokas pretī vilinājumam – bet es esmu tikai cilvēks. Jā, es esmu vājš – bet mēs visi esam vāji tā Kunga priekšā. Dievs man ir piedevis. Es esmu nevainīgs...” Meli un sātana kārdinājums! Jūs pazudinās, mana mīļā draudze, jūs visus pazudinās. Jo bībelē ir teikts: “Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet, kas netic, tas taps pazudināts.” Jūs, mani mīļie, esat grēkojuši. Jūs, vīrieši, esat grēkojuši savās domās un savos darbos. Un jūs, sievietes, esat grēkojušas savās domās un savos darbos. Un Dieva dusmas nāks pār jums un jūsu bērniem. Bībelē sacīts: “Viņas bērnus es nonāvēšu.” (Jāņa atklāsmes grāmata, 2. nodaļa, 23. pants). Sargieties viņa dusmu! Viņš nogrūdīs jūs peklē, pašā sātana rīklē, kur jūs kaukdami un gaudodami varēsiet apraudāt savus grēkus. Un jūsu bērnus viņš nogrūdīs peklē, kur tie kliegdami un vaimanādami cepināsies piķa katlos, un grēcinieku tauki čurkstēdami pilēs uz elles pirts akmeņiem. Un velns teiks: “E-hē! Uzmetiet vēl garu – jo grēcinieku mums, paldies Dievam, netrūkst!” Un jūsu brēcieni pacelsies līdz debesīm, bet Dievs teiks: “Redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus…” (Lūkas evanģēlijs, 22. nodaļa, 31. pants). Āmen! Mana mīļā draudze! Tikai nedomājiet, ka laicīgajā dzīvē jūs varēsiet nesodīti stiept savas neķītrās rokas pretī vilinājumiem – jo Dievs visu redz un Dievs visu dzird. Viņš var likt jums saindēties ar sviestu. Viņš var likt jums, kāpjot no vannas, salauzt kāju. Jūsu bērni Lieldienās var izkrist no šūpolēm. Viss ir Dieva rokās, un viņš zina, ko dara. Jūs man prasīsiet: “Cik lieli ir mani pārkāpumi un mani grēki? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus!” (Ījaba grāmata, 13. nodaļa, 23. pants). Es jums pateikšu, mana mīļā draudze – grēcinieki, atraitnes un patrioti – jūs visi, kuru sirds tiecas uz patiesības ceļu cauri maldiem un kārdinājumiem. Es jums to pateikšu nākamreiz. Tāpēc, ejiet uz mājām un rūpīgi pārdomājiet, ko es jums teicu. Un nāciet atkal nākamsvētdien ar apskaidrotu prātu, ar ticību, cerību un mīlestību sirdī, un lai Dievs jums stāv klāt. Āmen!
R. Šekspīrs. Sonets LXIX
krīt zvaigznes
smiltīs un akmeņos
tās salasu es
un saberžu putekļos
pa slepeno eju
gar kaklu uz leju
rokas kā lūši
zogas pie kūša
uz krūtīm dežūrē
pumpuri stingri
jūtu jau pamalē
vagīnu vingru
kaisu uz kutekļa
mirdzošos putekļus
viļnojas šūpās
kaunuma lūpas
atveras plati
smiltīs un akmeņos
ceļgalu vārti
zvaigžņu putekļos
ak, augusta naktīs
meitenes tiklās
tik ātri kļūst miklas
Tik-tak (pulkstenis)
Pulkstens viens
klauvējiens
pulkstens divi
esam divi
abi pliki
kā tu manā
gultā tiki?
pulkstens trīs
kūsis trīs
pulkstens četri
dziļāk vēl
kā manometri
acis kvēl
pulkstens pieci
skaidri zinu
pilsētnieci
apmierinu
pulkstens seši
septiņos
dzersim tēju
Langstiņos